Stress ir organisma atbildes reakcija uz situāciju, kad ir nepieciešams ātri mobilizēt spēkus. Šim mērķim organismā izdalās tā saucamie „stresa hormoni‟ – kortizols un adrenalīns. Cilvēces pirmsākumos šie hormoni bija svarīgi palīgi izdzīvošanai mežonīgajā pasaulē. Redzot mežā zaķi, mednieks zināja, ka paliks bez pusdienām, ja nenoķers zaķi....

Bronhīts ir hroniska elpceļu sistēmas saslimšana ar iekaisuma procesu bronhos. Bronhīts rodas pārsalšanas un novājinātas imunitātes dēļ. Bronhītu izraisa rīklē un degunā esošo mikroorganismu un vīrusu pastiprināta aktivitāte. Šie mikroorganismi pasīvi dzīvo elpceļu gļotādā, taču, imunitātei novājinoties, tie provocē bronhu iekaisumu. Sākumā...

Pankreatīts – hronisks aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas rodas, kad aizkuņģa dziedzeris tiek saēsts un bojāts. Dziedzera fermenti – amilāze, tripsīns, lipāze – saēd (šķeļ) barību divpadsmitpirkstu zarnā. Lai barības šķelšana noteiktu pareizi, ir nepieciešama savlaicīga un regulāra ēšana, kā arī kvalitatīvs ēdiens. Nepareiza ēšanas režīma dēļ...

Osteoporoze  – slimība, kas izpaužas kā samazināts kalcija līmenis kaulos. Kauli kļūst trausli, rodas lūzumi, kauli dzīst ilgi un slikti saaug kopā.  Visbiežāk ar osteoporozi sirgst cilvēki vecumā pēc 70 gadiem. Sievietēm osteoporoze parasti sākas menopauzes periodā, kad rodas hormonāli traucējumi. Arī piespiedu mazkustīguma dēļ...

Podagra ir vielmaiņas sistēmslimība, kas izpaužas kā urīnskābes uzkrāšanās organismā. Urīnskābe tiek ražota, kad tiek šķelti gaļas (galvenokārt) produkti. Šo toksisko skābi no organisma izvada nieres kopā ar urīnu (šādi tā arī ieguva savu nosaukumu). Tomēr, ja nieru funkcijas ir novājinātas, urīnskābe saglabājas organisma audos urīnskābes kristālu...

Bērnu cerebrālā trieka (BCT)  – smadzeņu saslimšanas (bojājumi), kas izpaužas kustības traucējumu veidā.  Par smadzeņu bojājumu cēloni visbiežāk kļūst galvas trauma, ko bērns gūst dzemdību laikā. Reizēm cēlonis var būt mātes slimības grūtniecības laikā. BCT gadījumā bērnam rodas paralīze (nekustīgums) un ekstremitāšu parēze (muskuļu...

Dzemdes kakla erozija ir ginekoloģiska saslimšana, kas izpaužas kā dzemdes kakla bojājumi, kuru iespaidā uz dzemdes kakla veidojas netipiski čūlas plankumi. Saskaņā ar statistiku ar eroziju saskaras gandrīz puse pieaugušu sieviešu. Dzemdes kakla erozija ir ļoti izplatīta slimība. Tā norit bez simptomiem un visbiežāk tiek diagnosticēta ļoti vēlā un...

Holecistīts — ass vai hronisks žultspūšļa iekaisums. Ja paralēli iekaisumam, žultspūslī ir akmeņi, tiek diagnosticēts kalkulozais holecistīts.  Savukārt ja žultspūslī vēl nav akmeņu, tiek diagnosticēts bezakmeņu holecistīts. Daudzi gastroenterologi uzskata, ka nekalkulozais holecistīts ir žultsakmeņu slimības priekšvēstnesis....

Asinsvadu veģetatīvā distonija (AVD)  ir viena no visizplatītākajām sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanām. Pēc savas būtības AVD ir arteriālā spiediena svārstības, kas notiek apkārtējās vides pārmaiņu dēļ. Tās var būt, piemēram, gaisa temperatūras, mitruma vai atmosfēras spiediena izmaiņas. Ja cilvēks ir gados jauns, tad AVD izpaužas kā...

Ja cilvēks dzer maz ūdens, nierēs sākas vielmaiņas procesu traucējumi. Urīns kļūst ļoti koncentrēts, un nieru bļodiņās iekļūst urīna nogulsnējumi. Šie nogulsnējumi ar laiku pārtop par smiltīm. Šīs smiltis atrodas nierēs gadiem ilgi un nekādā veidā neliek par sevi manīt. Ar laiku smilšu graudiņi palielinās un salīp kopā, veidojot nierakmeņus. ...