Piededzināšana

Piededzināšana ir sena, reflektoriska metode, kuras laikā ar augstu temperatūru tiek stimulēti bioloģiski aktīvie punkti. Mūsdienās šī metode ir plaši atzīta arī medicīnā.

Piededzināšanas lielākā priekšrocība ir tā, ka tās iedarbība tiek fokusēta uz visu organismu kopumā un ka tā aktivizē pašregulācijas un aizsardzības procesus. Senatnē mēdza teikt: „Ārējs kairinājums sniedz iekšēju efektu.‟ Tika uzskatīts, ka piededzināšana var būt iedarbīga pat tad, kad vairs nelīdz nekādas zāles.

Uzņēmuma „Nuga Best‟ iekārtas ir ļāvušas mehanizēt piededzināšanas procedūru, kas tiek veikta 65-70 grādu augstā temperatūrā.

Piededzināšanas temperatūra

Normāla cilvēka ķermeņa temperatūra ir ne augstāka par 37 grādiem. Pieliekot pie ķermeņa uzkarsušu priekšmetu, ķermeņa temperatūra paaugstinās, un ādas receptori sniedz siltuma izjūtu. Paaugstinot ādas temperatūru līdz 43 grādiem, rodas sāpīgas izjūtas, un iet bojā visvājākās organisma šūnas:

- slimās šūnas, kuras ir skārušas dažādas slimības un kuras nespēj izturēt šādu temperatūru;

- vecas šūnas, kas ir nenoturīgas pret šādu temperatūru un tādēļ iet bojā;

- audzēju šūnas, kurām ir nepietiekama termoregulācija un kuras šādā temperatūrā strauji pārkarst un iet bojā.

Turpretī veselām šūnām ir labs termoregulācijas mehānisms, un tās viegli tiek galā ar 46 grādu lielu temperatūru.

Kad āda uzsilst līdz 43-46 grādu temperatūrai, rodas piededzināšanas efekts. Vājām šūnām mirstot, rodas sāpīgas izjūtas. Ja ādas temperatūra pārsniedz 46 grādus, tad sāk iet bojā arī veselas šūnas un uz ķermeņa rodas apdegumi. Piededzināšanas mērķis ir radīt uzkarsētajā ķermeņa daļā dedzinošas sajūtas, taču izvairīties no apdegumu veidošanās.

Divas piededzināšanas pozīcijas

Pastāv divas piededzināšanas pozīcijas. Pirmā pozīcija ir veikt ādas piededzināšanu virs slimā orgāna. Šāds piededzināšanas veids stiprina vietējo imunitāti un reflektoriski ietekmē attiecīgo orgānu. Piemēram, ādas piededzināšana virs aknas uzlabo žults izdalīšanos.

Otrā pozīcija ir veikt bioloģiski aktīvo punktu piededzināšanu. Šāds piededzināšanas veids reflektoriski ietekmē iekšējos orgānus. Turklāt siltums neskar pašu slimo orgānu, un paaugstinās imunitāte visā organismā. Piemēram, ja cilvēkam ir slima akna, tad tiek sildīta muguras āda mugurkaula krūšu daļas piektajā segmentā.

Bioloģiski aktīvo punktu piededzināšana

Visvairāk bioloģiski aktīvo punktu (BAP) atrodas:

- uz pēdām;

- uz plaukstām;

- gar mugurkaulu;

- ap locītavām;

- uz auss (ausis netiek piededzinātas);

- uz vēdera.

Lai  piededzinātu bioloģiski aktīvos punktus, ir jāpanāk dedzināšanas sajūta. Tomēr ir svarīgi, lai uz ķermeņa nerastos apdegumi, tādēļ piededzināšanas temperatūrai ir jābūt 65-70 grādiem. Piededzinot ķermeņa daļas, kas atrodas tālu no sirds, uzlabojas imunitāte visā organismā.

Plaukstu un pēdu piededzināšana

Pēdas vai plaukstas tiek novietotas uz turmānija keramikas, kas uzsilusi līdz 65-70 grādu temperatūrai. Rodas dedzināšanas sajūta. Ir rūpīgi jāseko līdzi ādas stāvoklim, lai nerastos apdegumi.

Muguras piededzināšana

Masāžas iekārtas turmānija ruļļi virzās gar mugurkaulu un augstas temperatūras iespaidā piededzina bioloģiski aktīvos punktus. Šī procedūra stiprina imunitāti un uzlabo to iekšējo orgānu darbību, kuru bioloģiski aktīvie punkti atrodas mugurkaula tuvumā.

Locītavu piededzināšana

Ir svarīgi piededzināt locītavas tā iemesla dēļ, ka ap tām ir liels bioloģiski aktīvo punktu skaits. Ir jāpiededzina visas locītavas, nevis tikai sāpošās. Locītavu piededzināšana sniedz ne vien vietēju ārstējošu efektu, bet ietekmē arī iekšējos orgānus.

Vēdera piededzināšana

Dažādas vēdera zonas ir jāpiededzina tik ilgi, līdz rodas dedzināšanas sajūta. Vēdera piededzināšana reflektoriski uzlabo iekšējo orgānu darbību, kā arī stiprina vispārējo imunitāti.

Kā veikt piededzināšanu?

Viens piededzināšanas seanss, kura laikā tiek piededzinātas dažādas ķermeņa daļas, ilgst aptuveni 20-30 minūtes. Viens piededzināšanas piegājiens vienā ķermeņa daļā aizņem no 3 līdz 5 minūtēm. Lai efektīvi paaugstinātu imunitāti, ir pakāpeniski jāpalielina piededzināšanas seansi līdz 2-3 reizēm dienā. Jūtami imunitātes uzlabojumi iestājas vidēji pēc 150 stundām.

PIEDEDZINĀŠANAS LABUMS

Paaugstinās imunitāte. Kad piededzināšanas laikā mirst vājās šūnas, organismā sāk pastiprināti darboties imunitāte. Piededzināšanai vietai sāk strauji pieplūst leikocīti, lai sadziedētu ķermeni pēc bojājumiem. No mirušām šūnām asinīs nokļūst bioloģiski aktīvas vielas (iekaisuma mediatori), kas aizsāk vietēja iekaisuma procesus. Reaģējot uz iekaisumu, tiek iedarbināta vietējā imunitāte.

Atjaunojas audi. Piededzināšanas laikā iet bojā vecās un slimās šūnas, savukārt jaunās un veselās šūnas paliek neskartas. Veselās šūnas sāk vairoties, lai aizpildītu tukšās vietās, kas radušās pēc piededzināšanas. Līdz ar to notiek audu atjaunošanās.

Rodas kapilāri. Tā kā ķermenis kritiski uzkarst (43ºС), rodas nepieciešamība novirzīt siltumu prom no uzkarsušās vietas. Tādējādi veidojas jauni mazi asinsvadi jeb kapilāri, kas palielina asins piegādi attiecīgajam orgānam. Jaunizveidotie kapilāri turpina funkcionēt tik ilgi, kamēr ķermenī saglabājas paaugstināta temperatūra. Kad piededzināšana tiek pārtraukta, šie kapilāri pakāpeniski izzūd.

Tiek stiprinātas cīpslas un saites. Cīpslas un saites ir blīvie organisma saistaudi. Tajos ir vāja asinsapgāde, tāpēc tie visbiežāk saņem barības vielas difūzijas veidā. Kad tiek piededzinātas locītavas un mugurkauls, uzlabojas barības vielu padeve saitēm, un atjaunojas saišu šūnu struktūra. Šis process padara saites stiprākas un izturīgākas.

Nomierinās nervu sistēma. Sāpīgas sajūtas, kas rodas piededzināšanas laikā, mazina patoloģiskās sāpes. Nomierinās nervu sistēma, mazinās hroniskas sāpes, uzlabojas miegs, pazūd kāju krampji.

Pazūd hroniskas slimības. Pateicoties tam, ka stiprinās imunitāte, atjaunojas audi, veidojas jauni kapilāri un uzlabojas orgānu inervācija, izzūd visdažādākās hroniskās slimības, kuras nav iespējams izārstēt ar tradicionālām metodēm. Ar piededzināšanu ir iespējams izārstēt:

- hipertonisko slimību;

- audzējus un vēzi;

- aterosklerozi;

- artrītu;

- prostatītu;

- cistas un mezglus;

- čūlas;

- hemoroīdus;

- varikozo vēnu paplašināšanos;

- trombozi;

- sklerozi;

- hroniskus iekaisumus;

- aptaukošanos un citas saslimšanas.