Elektromagnētiskie starojumi atšķiras pēc viļņu garuma un frekvences. Atkarībā no šiem parametriem starojums var būt indīgs, neitrāls vai veselīgs cilvēka organismam.

Gamma starojumam ir visīsākie stari un visaugstākā frekvence. Nonākot uz cilvēka ķermeņa, šie stari izspiežas tam cauri un rada bojājumus šūnu līmenī. Tie gandrīz nav sastopami dabā tīrā veidā. Gamma staru avots ir Saule, taču mūs no tiem sargā Zemes ozona slānis.
X-stari jeb rentgenstari. Šiem stariem ir gari viļņi, bet ļoti maza frekvence. Stari viegli tiek cauri cilvēka ķermenim, taču nenodara pārāk lielus bojājumus. Tos izmanto arī medicīnā – rentgenoloģiskos izmeklējumos un datortomogrāfijā.
Ultravioletie stari. Mazāk indīgi un bīstami par rentgena stariem. Nonākot uz ķermeņa, nenodara pārāk būtiskus bojājumus. Šo staru iespaidā ādas melanocīti ražo pigmentu melanīnu. Tieši pateicoties šim efektam, āda iegūst iedegumu. Melanīns jeb iedegums pasargā ādu no tā, lai ultravioletie stari nenonāktu vēl dziļāk organismā. Ja ultravioleto staru iedarbība uz ādu ir pārāk ilga, melanocīti var izraisīt onkoloģiju. Šo ļaundabīgo un ļoti bīstamo audzēju sauc par melanomu. Tādēļ ilga ķermeņa pakļaušana ultravioletajiem stariem var būt bīstama veselībai.
Redzamā spektra viļņi ir stari, kurus var saredzēt cilvēka acs. Mūsu acs spēj atšķirt tos pēc krāsas. Šie stari ir visās varavīksnes krāsās – violetā, zilā, gaiši zilā, zaļā, dzeltenā, oranžā un sarkanā. Šādi stari gandrīz nemaz neiekļūst ķermenī un ir nekaitīgi cilvēkam.
Infrasarkanajiem stariem ir gari viļņi un maza frekvence. Tos nevar saskatīt ar acīm, un mūsu ķermenis uztver tos tikai ar termoreceptoriem. Infrasarkano staru avots ir dažādi uzsiluši priekšmeti. Infrasarkano staru īpašības ir atkarīgas no uzsilušo vielu īpašībām:
- Uzkarsēta gāze rada īsviļņu infrasarkano starojumu. Šādi stari ir droši cilvēka organismam, taču iekļūst ķermenī tikai par 1-2 centimetriem. Tādēļ ilglaicīga organisma pakļaušana šādiem stariem (piemēram, sauna) var izraisīt pārkaršanu.
- Infrasarkanu starojumu ar vidēju viļņu garumu izdala uzkarsēti šķidrumi, piemēram, ūdens. Ūdens siltums iekļūst organismā par 3-4 centimetriem. Šis siltums ir nekaitīgs cilvēks, tomēr pārāk ilga sildīšana var izraisīt negatīvas sekas atsevišķu saslimšanu gadījumā – piemēram, ja cilvēkam ir onkoloģija.
- Garie infrasarkanie viļņi ir droši cilvēka organismam. To avots ir uzkarsēti cieti priekšmeti. Arī pats cilvēka ķermenis izdala garo viļņu infrasarkano starojumu (viļņa garums ir 6-20 µm). Pastāv daži minerāli (piemēram, nefrīts un turmalīns), kuri uzsilstot spektra ziņā izstaro ļoti līdzīgus viļņus. Ilgviļņu infrasarkanais starojums bez grūtībām iekļūst cilvēka ķermenī līdz pat 7 centimetru dziļumā.
Turmānija keramika ir mākslīgi radīts, kompozīts materiāls. Radot turmānija keramiku, tika rūpīgi izvēlēti tādi materiāli, kuru starojums maksimālu atbilstu cilvēka ķermeņa starojumam. Tas ļauj garajiem infrasarkanajiem viļņiem pēc iespējas dziļāk iekļūt cilvēka organismā, sniedz maksimālu atveseļošanas efektu un padara šī starojuma izmantošanu pilnīgi drošu.
INFRASARKANĀ STAROJUMA BIOLOĢISKĀ IETEKME
Kā jau tika minēts, iedarbojoties uz cilvēka ķermeni, infrasarkanais starojums (siltums) spēj iekļūt organismā maksimāli dziļi – līdz pat 7 centimetriem. Turklāt tas veicina organismā dažādas bioloģiskas izmaiņas:
1) Tiek regulēta ķermeņa temperatūra. Sildīšanas laikā organisms saņem trūkstošo siltumu. Ķermenis sāk patērēt mazāk enerģijas, lai sasildītos, kas ir īpaši svarīgi aukstā laikā. Tādējādi organismā paātrinās visi bioloģiskie procesi.
2) Uzlabojas asinsapgāde. Sasildītajā ķermeņa zonā paplašinās asinsvadi. Paātrinās asinsrite, un sasildītajai vietai sāk pieplūst vairāk asiņu. Līdz ar to organisms sāk labāk saņemt arī barības vielas un skābekli. Turklāt sasildītie orgāni vai zona sāk labāk attīrīties no uzkrātajiem dzīvības norises procesu produktiem (sārņiem).
3) Paātrinās vielmaiņa. Infrasarkanais siltums iedarbojas arī uz šūnu līmeni un sniedz nepieciešamo enerģiju. Tādējādi caur membrānu sāk ātrāk plūst dažādas organisma vielas. Šūnas sāk dalīties ātrāk, bet bojātie orgāni – ātrāk dzīt.
4) Atslābinās spazmu skartie muskuļi. Šis faktors ir būtiski svarīgs muguras muskuļiem mugurkaula slimību gadījumā. Pazūd arī gludo muskuļu spazmas – zarnu, aknu un nieru kolikas.
5) Iet bojā dažādi mikroorganismi – baktērijas, vīrusi, baktērijas, sēnītes un vienkāršie parazīti. Katram mikroorganismam ir sava optimālā temperatūra, pret kuru tas ir īpaši jutīgs. Mikroorganismi nespēj paši nodrošināt savu temperatūru. Tādēļ, mainoties ārējai temperatūrai, tie iznīkst. Attiecīgi infrasarkanais starojums liek šiem mikroorganismiem pārkarst un iet bojā.
6) Attīrās organisms. Kad organisms uzsilst, sāk darboties homeostāze – ķermenis cenšas saglabāt savu normālo temperatūru. Sasilusī ķermeņa zona sāk atvēsināties – paplašinās asinsvadi, un sāk izdalīties sviedri. Sasilušajā zonā izdalās liels daudzums sviedru, bet, kā zināms, sviedri piedalās organisma attīrīšanā. Kopā ar sviedriem no organisma iziet ārā liels daudzums toksīnu, un tas attīrās. Tas mazina arī slodzi uz nierēm un regulē ūdens līdzsvaru.
7) Tiek regulēts arteriālais spiediens. Sildīšanas laikā paplašinās asinsvadi, un pazeminās arteriālais spiediens. Lai veicinātu šo procesu, ir būtiski sildīt ķermeņa daļas, kas atrodas tālu no galvas – kājas, rokas, pēdas.
8) Pretsāpju efekts. Ir novērots, ka infrasarkano staru iespaidā samazinās iekaisuma procesi un tūskas, kā arī rimstas sāpes.
9) Stiprinās imunitāte. Imunitāte ir mūsu organisma (tīra un sterila) aizsardzība pret apkārtējo pasauli. Viens no svarīgākajiem imunitātes rīkiem ir balto asins šūnu jeb leikocītu darbība. Tā kā sildīšanas laikā uzlabojas asinsrite, uzsilušajā orgānā vai ķermeņa daļā paaugstinās arī imunitāte. Tas palielina organisma izturību un pasargā to no slimībām.
10) Šķeļas tauku nogulsnējumi. Taukaudi ir saistīti ar tauku daudzumu organismā. Šajos audos sakrājas enerģijas pārpalikumi, kas nonāk mūsu organismā caur ēdienu. Taukaudos ir ļoti maz asinsvadu, asinsrite ir vāja un lēna, bet temperatūra, protams, zema. Sildīšanas laikā taukaudi tiek pastiprināti apgādāti ar asinīm. Tauku nogulsnējumi nonāk asinīs, un to daudzums pašos taukaudos attiecīgi samazinās. Tomēr ir jāņem vērā, ka tauki, kas nonāk asinīs, indē organismu. Lai pašsajūta nepasliktinātos, tukliem cilvēkiem tievēšanas laikā ir jādzer daudz ūdens.