Jonizācija ir jonu (lādētu daļiņu) rašanās no neaktīvām molekulām magnētiskā lauka ietekmē.
Dabā viela var atrasties vai nu molekulāri neaktīvā stāvoklī, vai arī aktivizētā (jonizētā) stāvoklī. Molekulas ir neitrālas un nekustīgas. Turpretim joniem ir vai nu pozitīvs (+), vai nu negatīvs (-) lādiņš, un tie vienmēr atrodas kustībā. Dzīvā dabā nepārtraukti notiek vielmaiņa. Savukārt nedzīva daba visbiežāk ir molekulāra, un tajā gandrīz nemaz nenotiek patstāvīgas kustības.
Jonizācijas process izpaužas brīdī, kad neitrālās molekulas nonāk magnētiskajā laukā – molekula plīst, un rodas pozitīvi un negatīvi lādēti joni. Joni sāk pievilkties klāt viens otram, un viela iegūst kustīgumu. Notiek jonizācija. Šādu jonizācijas efektu rada arī turmānija keramika. Turmānija keramikas sastāvā ietilpst turmalīna akmens, kuram ir savs pastāvīgais magnētiskais lauks un kuram piemīt jonizācijas efekts.
Jonizācijas nozīme
Augsts gaisa jonizācijas līmenis labvēlīgi ietekmē cilvēka veselību. Ir novērots, ka visaugstāko jonu līmeni satur gaiss kalnos, skujkoku mežos, jūras krastā (pie bangotnes), pie ūdenskritumiem. Augsta gaisa jonizācija rada vislabākos apstākļus atpūtai. Tādēļ nav nekāds pārsteigums, ka kūrorti, sanatorijas un profilaktoriji tiek ierīkoti tieši šādās vietās, jo tajās cilvēku dziedina jau pati daba.
Tieši tādu pašu jonizāciju rada arī turmānija keramika. Atrodoties istabā pat izslēgtā veidā, turmānija paklājs piesātina gaisu ar vieglajiem joniem (aerojoniem), kas padara istabas gaisu veselīgu. Šis augsti jonizētais gaiss veicina ātru izveseļošanos no daudzām saslimšanām.
2. Ūdens jonizācija. Kad ūdens atrodas (vai kustas) magnētiskajā laukā, ūdens daļiņas magnetizējas. Tādējādi ūdens molekulas iegūst polāru virzību. Ūdens kļūst strukturēts – ūdens molekulas iegūst noteiktu izkārtojumu. Šāda ūdens lietošana paātrina vielmaiņu, kā arī uzlabo un paātrina visus organisma procesus.

Ūdens strukturēšanu un jonizāciju nodrošina turmānija keramika jeb, precīzāk runājot, tās magnētiskais lauks. Uz dažām stundām atstājot keramikas elementus ūdenī, tas kļūst magnetizēts un jonizēts. Spilgts ūdens jonizācijas piemērs ir ūdens filtrs „Sense-50‟. Filtra iekšpusē atrodas turmānija keramikas piramīda, kas atbild par ūdens jonizāciju.
3. Dzīvo audu jonizācija. Visa nedzīvā daba galvenokārt sastāv no molekulām. Līdz ar to tā ir nekustīga. Savukārt lielāko daļu dzīvās dabas veido joni. Joni nepārtraukti atrodas kustībā: pozitīvie joni virzās pretī negatīvajiem, bet negatīvie – pretī pozitīvajiem. Satiekoties tie veido molekulas, kuras vēlāk plīst paša cilvēka magnētiskā lauka ietekmē. Tādējādi dzīvie audi (piemēram, cilvēka ķermenis) spēj atrasties nemitīgā kustībā, patstāvīgi reproducēties un atjaunoties.
Vecošana un nāve. Vecošanas process izpaužas tajā, ka cilvēka ķermeņa magnētiskais lauks kļūst vājāks. Ķermenī sāk veidoties arvien vairāk molekulu, bet jonu skaits sarūk. Cilvēks kļūst lēnāks un mazkustīgāks. Kad iestājas bioloģiskā nāve, audu un šūnu magnētiskais lauks izzūd pavisam. Joni organismā satiekas arvien ātrāk un pārtop par molekulām, bet jauni joni vairs neveidojas. Dzīvs ķermenis pārtop par nedzīvu ķermeni un sāk iznīkt.
Turmānija keramikas magnētiskais lauks veic dzīvo audu jonizāciju. Tādējādi organisma vecošanas procesi palēninās, un audu jonizācijas līmenis kļūst augstāks. Turmānija paklājs lieliski nodrošina ilgtermiņa jonizācijas efektu. Uz šāda paklāja ir ieteicams gulēt visu nakti (pat, ja tas ir izslēgts). Rezultātā ķermenī palielinās jonu skaits, un notiek organisma atjaunošanās.
Vēl viens dzīvo audu jonizācijas piemērs ir ilglaicīga produktu glabāšana turmānija konteinerā. Konteinera augšpusē atrodas liels turmānija keramikas disks, kuram ir savs magnētiskais lauks un kas jonizē konteinerā esošo pārtiku. Tas palīdz pārtikai ilgu laiku nebojāties.


Asinis ir ļoti specifiski cilvēka organisma audi. Tās sastāv no šūnām (asins formelementiem – leikocītiem, eritrocītiem un trombocītiem) un no starpšūnu vielas (asins plazmas). Asinīm ir šķidrs stāvoklis, pateicoties tam, ka šūnu virspusē atrodas magnētiskais lādiņš. Tieši šī iemesla dēļ asins šūnas atgrūžas cita no citas, un nepārtraukti atrodas asinsvados suspendētā stāvoklī.
Cilvēkam novecojot, viņa dabiskais magnētiskais lauks novājinās. Šī iemesla dēļ asins šūnās samazinās magnētiskais lādiņš. Šūnas sāk lipt kopā, veidojas asins recekļi, kas var salipt trombos, asiņu kustīgums samazinās, un tās kļūst biezākas. Biezas asinis slikti sasniedz orgānus un audus. Samazinās trofika (orgānu hipotrofija un atrofija), iestājas skābekļa bads (hipoksija), rodas organisma attīrīšanās traucējumi (liels daudzums sārņu), novājinās imunitāte.
Turmānija keramikas magnētiskā lauka iespaidā asinis sāk šķidrināties. Kad ķermenis atrodas uz turmānija keramikas, asinis plūst cauri magnētiskajam laukam, un uz asins šūnām veidojas magnētiskie lādiņi. Līdz ar to šūnas atvienojas cita no citas, līdzīgi kā magnēta ripiņas atgrūžas viena no otras. Asinis kļūst kustīgākas, un uzlabojas to plūstamība. Šo procesu arī dēvē par „asiņu šķidrināšanos‟.
Šķidras asinis labāk piekļūst visiem ķermeņa orgāniem. Uzlabojas asinsapgāde un organisma attīrīšanās. Paātrinās vielmaiņas un bojājumu dzīšanas procesi. Tomēr jonizācija nav ilglaicīga. Šķidrināšanās efekts ilgst vien dažas stundas. Lai panāktu ilglaicīgu šķidrināšanās efektu, ir jāpavada uz keramikas ilgs laiks – piemēram, visu nakti jāguļ uz turmānija paklāja.
Jonizāciju un asiņu šķidrināšanos lieliski demonstrē mikroskops kapilāru pētīšanai – kapilaroskops. Kapilaroskopa ekrānā var skaidri redzēt, kā mainās asiņu plūstamība, kad cilvēks uzliek savu roku virsū iekārtai, kas darināta no turmānija keramikas.
Pateicoties jonizācijai, kuru nodrošina turmānija keramika, šķidrinās limfa un starpšūnu šķidrums. Uzlabojas asinsvadu caurejamība, mazinās tūskas, savukārt vēnās izšķīst trombi.